Pēc definīcijas
„normāla” dzirde ir tad, kad nav dzirdes pasliktināšanās. Taču jūs, iespējams,
būsit pārsteigts, ja uzzināsit, kā izveidojās jēdziens „normāla” dzirde.
Lai saprastu,
kas ir „normāla” dzirde, vispirms ir jāsaprot jēdziens „audiometriskā nulle”.
Audiometriskā nulle ir minimālais noteiktas frekvences tīra toņa līmenis, ko
var noteikt persona ar normālu dzirdi (tiek saukts arī par dzirdamības
slieksni).
Lai noteiktu
audiometrisko nulli, pētnieki 1933. gada starptautiskajā izstādē pārbaudīja
tūkstošiem cilvēku. Pēc tam viņi izvēlējās vidējo no viszemākā līmeņa toņiem,
ko dalībnieki varēja dzirdēt noteiktās frekvencēs. Šis rezultāts kļuva par
standartu tam, ko dēvē par „normālu dzirdi”, un tam, ko sauc par dzirdes
pasliktināšanos. Tad viņi izveidoja standartizētu formulu, kas ļauj noteikt,
vai personai ir dzirdes izmaiņas.
Normāla dzirde
patiesībā ir decibelu līmeņa diapazons no 0 dBHL (dzirdes līmenis decibelos),
kas ir vienāds ar audiometrisko nulli, līdz 20 dBHL. Ja personas dzirdamības
slieksnis ir no 0 dBHL līdz 20 dBHL, tad dzirde ir normālā diapazonā. Dzirdes
pasliktināšanās tiek noteikta kā dzirdamības slieksnis jebkurā frekvencē, kas
pārsniedz 20 dBHL.
Ir svarīgi
atcerēties, ka dažām no pārbaudītajām frekvencēm rezultāti var būt normas
robežās, taču citām frekvencēm var tikt konstatēta dzirdes pasliktināšanās.
Ja jums ir
aizdomas, ka jūsu mīļotajam cilvēkam ir dzirdes izmaiņas, iesakām konsultēties
ar mūsu dzirdes speciālistiem. Lai atrastu tādu jūsu apkaimē,
zvaniet pa tālruni 205 502 86 vai rakstiet šeit, un mēs jums
palīdzēsim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru